Перевод: со всех языков на русский

с русского на все языки

de flanela

  • 1 flanela

    Portuguese-russian dictionary > flanela

  • 2 flaneļa veļa

    Latviešu-krievu vārdnīca > flaneļa veļa

  • 3 flanela

    сущ.
    • байка
    • фланель
    * * *
    фланель
    * * *
    ж
    флане́ль

    Słownik polsko-rosyjski > flanela

  • 4 flanela

    фланель

    Slovensko-ruski slovar > flanela

  • 5 flaneļa

    фланелевый; бумазейный; байковый

    Maza Latvijas-krievu vārdnīca > flaneļa

  • 6 flanelis

     (р. ед. flaneļa) фланель; flaneļa kleita фланелевое платье

    Latviešu-krievu vārdnīca jaunu > flanelis

  • 7 el

    prep из (в этом значении может переводиться рядом других предлогов); iri \el urbo идти из города; pendi \el fenestro свешиваться из окна; reveni \el Hispanujo вернуться из Испании; ventas \el la dezerto ветер дует из пустыни; trinki \el glaso пить из стакана; voĉlegi \el malnova libro читать вслух из старой книги; eliri \el embaraso выйти из затруднения; levi sin \el mizera situacio подняться из жалкого положения; ĉio fariĝis \el polvo всё произошло из праха \el amo al la homoj из любви к людям \el timo из страха; kio fariĝis \el li? что из него получилось?, во что он превратился?; monumento \el la antikva tempo памятник (из) древних времён \el principo из принципа \el gloramo из тщеславия; unu \el ili один из них; restis iom \el la viando осталось что-то из мяса (т.е. какое-то количество мяса из прежнего количества); la plej bona \el ĉiuj лучший (или самый хороший) из всех; kanti plej bone \el ĉiuj петь лучше всех; konsisti \el kelkaj partoj состоять из нескольких частей; elekti pli malgrandan \el du malbonoj выбрать меньшее из двух зол; statuo \el marmoro статуя из мрамора (= marmora statuo); pudingo \el pomoj пудинг из яблок (= poma pudingo); vesto \el flanelo одежда из фланели (= flanela vesto, flanelvesto); vortaro \el mil vortoj словарь из тысячи слов; haremo \el dek virinoj гарем из десяти женщин; pasinteco \el gloro славное прошлое (= glora pasinteco); veni \el nordo прибыть с севера; fali \el la ĉielo упасть с неба; eksigi \el la servo уволить со службы; traduki \el la rusa lingvo перевести с русского языка; veki \el dormo пробудить ото сна; krii \el la tuta gorĝo кричать во всё горло; ami \el la tuta koro любить от всего сердца; vivi \el ŝparo жить благодаря бережливости; desegni \el la memoro рисовать по памяти \el eksterlando из-за границы \el kia kaŭzo? по какой причине? (= pro kia kaŭzo?); osto \el miaj ostoj, karno \el mia karno кость от моих костей, плоть от моей плоти \el tie оттуда \el ĉi tie отсюда \el malproksime издалека \el meze (или \el la mezo) de io из середины чего-л.; прим. употреблённый перед другим предлогом (иногда через дефис), образует с ним сложный предлог: belaj rakontoj \el trans la montoj красивые рассказы из-за гор (о неправдоподобном или приукрашенном известии, рассказе и т.п.); bieno heredita \el de la patro имение, унаследованное от отца (т.е. из владений отца); poemo citita \el de Lermontov стихотворение, процитированное из Лермонтова (т.е. из произведений Лермонтова) \el inter la branĉoj elflugis svarmo da birdoj из ветвей вылетела стая птиц (т.е. до этого птицы находились не внутри ветвей, а между ними); elekti \el inter plej kuraĝaj выбирать из (или среди) самых храбрых; eliris fajro \el antaŭ la Sinjoro из пространства перед Господом вышел огонь \el malantaŭ (или \el post) la pordo sonis voĉoj из-за двери звучали голоса \el sub la kanapo elkuris muso из-под дивана выбежала мышь; ◊ употребляется и как приставка, обычно переводимая приставками из- и вы- (при этом иногда используется для передачи совершенного вида глагола): el/veturi выехать; el/bati выбить, избить; el/paroli выговорить, выговаривать; el/peti выпросить, el/pensi выдумать, измыслить; el/doni издать, издавать; el/ĉerpi исчерпать, вычерпать; el/lerni изучить, выучить; el/kreski вырасти; el/labori выработать; el/pagi выплатить; el/baki испечь, выпечь; el/aŭskulti выслушать; el/terigi извлечь из земли; el/koni познать; el/tiri вытянуть \ele снаружи, вовне (= ekstere) \ele{·}n наружу, вовне (= eksteren) \elig{·}i выделить; извлечь; испустить; издать (звук, запах); источить (тепло, запах и т.п.); заставить выйти наружу; исключить, вывести (из состава, списков и т.п.); инф. вывести, выдать \elig{·}o \elig{·}ad{·}o выделение, извлечение, испускание; инф. вывод, выдача \elig{·}aĵ{·}o инф. выходные данные \elig{·}il{·}o тех., инф. устройство для вывода; выводное устройство (= eliga aparato) \eliĝ{·}i выделиться; извлечься; испуститься; выйти наружу \eliĝ{·}o выделение, выход (действие выделяющегося, выходящего) \eling{·}ig{·}i см. malingi \eluj{·}ig{·}i вынуть, извлечь, достать (из футляра и т.п.).
    * * *
    из

    Эсперанто-русский словарь > el

  • 8 flanelo

    Rus. флaнeль, Lit. flanele, Pol. flanela, Ger. Flanel, Ita. flanella, Eng. flannel

    Etymological dictionary of the esperanto language > flanelo

  • 9 Flanell

    Fla'nell m ( Flanells; Flanelle) flanela

    Deutsch-Polnisch Wörterbuch neuer > Flanell

  • 10 boja

    n., hidrol. буй
    LKLv59
    ▪ Termini
    ru буй celtn.
    lv  (hidrot.)
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    Vid
    ru буй
    MašB, BūVP
    lv boja hidrot
    ru буй
    Tehn
    ru буй
    JuIūt
    ru вуй
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - vācu Boje \< holandiešu
    lv Noenkurota peldoša navigācijas zīme
    lv Tā norāda kuģuceļus, kuģošanai bīstamas vietas, zemūdens priekšmetus
    lv Bojas var būt aprīkotas ar signālierīcēm, kā arī ar radiolokācijas signālu atstarotāju
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv. flaneļa
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > boja

  • 11 iztapt

    darb.v. угодить, угождать
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    I. lietv. flaneļa-; iztapība; miglas laišana acīs; ietīt flanelī; laist miglu acīs; pārslaucīt ar flaneli
    II.
    1. censties izkalpoties; izdabāt
    2. būt par rokaspuisi; izdabāt
    III. darb.v.
    1. izdabāt; izdancot; izpatikt; pa prātam darīt
    2. izkļūt; izkulties; izķeparāties; izķepuroties; izmūdīties; izsisties; izsprukt; iztikt; tikt
    3. pieglaimoties
    4. izdabāt; lišķēt
    5. izdabāt; izdarīt; izpatikt
    6. izdabāt; izkalpot
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > iztapt

  • 12 laist

    darb.v. пускать, пустить
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv nolaist, dzelzc.
    ru спустить
    Sku98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    ru пустить II
    ETB
    ▪ Sinonīmi
    I. apšaudīt; rīdīt; trāpīt; uzlaist; uzrīdīt
    II. darb.v.
    1. atlaist; atļaut; laist vaļu; ļaut; ļaut vaļu; neliegt; paļaut; pielaist; pieļaut; vēlēt
    bērnus laist darb.v. - spietot
    laist acis ciet
    laist acis kopā - laist acis ciet; laisties miegā; laisties snaudā; migt; migties
    laist apgrozībā -   1) inkasēt; nodot
    darb.v.  -   2) izdot  3) žirēt
    laist asnus - asnot; dīgt; knist
    laist balsi vaļā - aurēt; aurot; bļaut; brēkt; klaigāt; kliegt; laist vaļā bļaujamo; palaist rīkli; rēkt; spiegt
    laist cauri - vadīt
    laist darbā -   1) darboties  2) uzsākt  3) nodrošināt atbalstu
    laist dibenā - gremdēt; gremdināt
    laist dūdas vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist gar ausīm - atstāt bez ievērības; ignorēt; laist pār galvu; nebēdāt; necelt ne ausu; neievērot; neko neiztaisīt; nelikt vērā; nelikties manām; nelikties ne zinis; neņemt vērā; nepiegriezt vērību; nerēķināties; neskatīties ne virsū
    laist ikrus -   1) laist kurkuļus; nārstot
    darb.v.  -   2) iet uz berztu; nārstot; nērst
    laist klajā -   1) izdot
    darb.v.  -   2) apgādāt; izdot; izlaist; laist ļaudīs; publicēt
    laist ļaudīs
    laist ļekas vaļā darb.v. - bēgt; dot kājām ziņu; laist pa diegu; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    laist meldiņu vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist miglu acīs lietv.  -   1) iztapt  2) flaneļa-  3) iztapība  4) ietīt flanelī  5) miglas laišana acīs  6) ietīt flanelī; iztapt; pārslaucīt ar flaneli; pieglaimoties
    darb.v.  -   7) blēdināt; kaisīt smiltis acīs; krāpināt; krāpt; maldināt; maldīt; mānīt; šmaukt; vest ap stūri; vilstīt; vilt  8) pieglaimoties
    laist pa diegu - bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    laist pār galvu - atstāt bez ievērības; ignorēt; laist gar ausīm; nebēdāt; necelt ne ausu; neievērot; neko neiztaisīt; nelikt vērā; nelikties manām; nelikties ne zinis; neņemt vērā; nepiegriezt vērību; nerēķināties; neskatīties ne virsū
    laist pasaulē - dzemdēt; nest; sabirt; sagāzties; sakrist
    laist prom - aizgrūst; aizlaist; iegrūst; iesmērēt; iešmugulēt; izgrūst; pārdot
    laist raudas vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist skolā - izglītot; skolot; sūtīt skolā
    laist tautās - apprecināt; izdot; izgodāt; izprecēt; izprecināt; izvest
    laist vaļā bimbas - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkšt
    laist vaļā bļaujamo - aurēt; aurot; bļaut; brēkt; klaigāt; kliegt; laist balsi vaļā; palaist rīkli; rēkt; spiegt
    laist vaļā lūdzamo - delgt; diedelēties; lūgt lūdzamo; lūgties; ubagoties
    laist vaļā vieglos - bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist pa diegu; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķot
    laist vaļu - atlaist; atļaut; laist; ļaut; ļaut vaļu; neliegt; paļaut; pielaist; pieļaut; vēlēt
    laist zem āmura - pārdot vairāksolīšanā; ūtrupēt
    laist ziņu darb.v. - darīt zināmu; dot ziņu; informēt; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēsti laist; vēstīt; ziņot
    vēsti laist - darīt zināmu; dot ziņu; informēt; laist ziņu; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēstīt; ziņot
    2. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laivot; līgot; pūst; rullēt; šaut; važot
    3. cirst; gāzt; līst; skaldīt
    4. brāzt; drāzt; lidināt; lingot; mest; spert; sviest; triekt; vandīt; vantēt
    5. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties
    6. raidīt; skapēt; sūtīt; šķūtēt
    7. aizlaist; atlaist; palaist
    8. izlaist; palaist
    9. sukāt
    10. izlaist; palaist
    11. atļaut; ļaut
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > laist

  • 13 parķa

    a. бумазейный  (Грам. инф.: Окончания: \parķaая, \parķaое)
    LKLv59
    ▪ Sinonīmi
    lietv. flaneļa
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > parķa

См. также в других словарях:

  • flanelă — FLANÉLĂ, flanele, s.f. 1. Ţesătură uşoară de lână sau bumbac, moale şi pufoasă. 2. Îmbrăcăminte de lână (mai rar de bumbac), tricotată in formă de pieptar sau de cămaşă scurtă. 3. Pulover. [var.: (pop.) flaneá s.f., flanél s.n.] – Din fr.… …   Dicționar Român

  • flanela — |é| s. f. 1. Tecido delgado e compacto de lã fina. 2. Tecido felpudo de algodão …   Dicionário da Língua Portuguesa

  • flanela — {{/stl 13}}{{stl 8}}rz. ż IIa, lm D. flanelali {{/stl 8}}{{stl 7}} miękka, pokryta meszkiem tkanina wełniana lub bawełniana : {{/stl 7}}{{stl 10}}Koszula z flaneli. <ang.> {{/stl 10}} …   Langenscheidt Polski wyjaśnień

  • flanéla — e ž (ẹ̑) mehka, na eni ali na obeh straneh nekoliko kosmata bombažna ali volnena tkanina: pisana flanela; flanela za rjuhe / moške hlače iz volnene flanele / dvojna flanela …   Slovar slovenskega knjižnega jezika

  • flanela — ż I, DCMs. flanelali; lm D. flanelali «miękka, ciepła tkanina wełniana lub bawełniana o splocie płóciennym, z delikatnym meszkiem» Garnitur z flaneli. ‹ang.› …   Słownik języka polskiego

  • flanèla — flanello f. flanelle …   Diccionari Personau e Evolutiu

  • flanelat — FLANELÁT, Ă, flaneláţi, te, adj. Din flanelă; căptuşit cu flanelă. (din flanelă) [folosit în corpul DEX] Trimis de tavi, 13.09.2007. Sursa: Neoficial …   Dicționar Român

  • sveter — SVÉTER, svetere, s.n. Flanelă tricotată (din lână) care se încheie cu nasturi în faţă; pulover. – Din engl., fr. sweater. Trimis de ana zecheru, 07.01.2009. Sursa: DEX 98  SVÉTER s. v. jerseu, pulover. Trimis de siveco, 13.09.2007. Sursa:… …   Dicționar Român

  • trening — TRÉNING, treninguri, s.n. Îmbrăcăminte (sportivă) de flanelă, alcătuită din bluză şi pantaloni din tricot. [Scris şi: training] – Din engl. training. Trimis de LauraGellner, 13.09.2007. Sursa: DEX 98  tréning s. n., pl. tréninguri Trimis de… …   Dicționar Român

  • flanea — FLANEÁ s.f. v. flanelă Trimis de lil meaniegirl, 13.09.2007. Sursa: DEX 98  FLAN//EÁ flaneaéle f. pop. Obiect de îmbrăcăminte de lână (mai rar, de bumbac), tricotat în formă de cămaşă sau de vestă, fără guler. /<fr. flanelle Trimis de siveco …   Dicționar Român

  • flanel — FLANÉL s.n. v. flanelă Trimis de lil meaniegirl, 13.09.2007. Sursa: DEX 98  FLANÉL s.n. v. flanelă. Trimis de LauraGellner, 17.09.2008. Sursa: DN …   Dicționar Român

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»