-
1 flanela
f -
2 flaneļa veļa
общ. фланелевое белье -
3 flanela
сущ.• байка• фланель* * *♀ фланель* * *жфлане́ль -
4 flanela
фланель -
5 flaneļa
фланелевый; бумазейный; байковый -
6 flanelis
(р. ед. flaneļa) фланель; flaneļa kleita фланелевое платье -
7 el
prep из (в этом значении может переводиться рядом других предлогов); iri \el urbo идти из города; pendi \el fenestro свешиваться из окна; reveni \el Hispanujo вернуться из Испании; ventas \el la dezerto ветер дует из пустыни; trinki \el glaso пить из стакана; voĉlegi \el malnova libro читать вслух из старой книги; eliri \el embaraso выйти из затруднения; levi sin \el mizera situacio подняться из жалкого положения; ĉio fariĝis \el polvo всё произошло из праха \el amo al la homoj из любви к людям \el timo из страха; kio fariĝis \el li? что из него получилось?, во что он превратился?; monumento \el la antikva tempo памятник (из) древних времён \el principo из принципа \el gloramo из тщеславия; unu \el ili один из них; restis iom \el la viando осталось что-то из мяса (т.е. какое-то количество мяса из прежнего количества); la plej bona \el ĉiuj лучший (или самый хороший) из всех; kanti plej bone \el ĉiuj петь лучше всех; konsisti \el kelkaj partoj состоять из нескольких частей; elekti pli malgrandan \el du malbonoj выбрать меньшее из двух зол; statuo \el marmoro статуя из мрамора (= marmora statuo); pudingo \el pomoj пудинг из яблок (= poma pudingo); vesto \el flanelo одежда из фланели (= flanela vesto, flanelvesto); vortaro \el mil vortoj словарь из тысячи слов; haremo \el dek virinoj гарем из десяти женщин; pasinteco \el gloro славное прошлое (= glora pasinteco); veni \el nordo прибыть с севера; fali \el la ĉielo упасть с неба; eksigi \el la servo уволить со службы; traduki \el la rusa lingvo перевести с русского языка; veki \el dormo пробудить ото сна; krii \el la tuta gorĝo кричать во всё горло; ami \el la tuta koro любить от всего сердца; vivi \el ŝparo жить благодаря бережливости; desegni \el la memoro рисовать по памяти \el eksterlando из-за границы \el kia kaŭzo? по какой причине? (= pro kia kaŭzo?); osto \el miaj ostoj, karno \el mia karno кость от моих костей, плоть от моей плоти \el tie оттуда \el ĉi tie отсюда \el malproksime издалека \el meze (или \el la mezo) de io из середины чего-л.; прим. употреблённый перед другим предлогом (иногда через дефис), образует с ним сложный предлог: belaj rakontoj \el trans la montoj красивые рассказы из-за гор (о неправдоподобном или приукрашенном известии, рассказе и т.п.); bieno heredita \el de la patro имение, унаследованное от отца (т.е. из владений отца); poemo citita \el de Lermontov стихотворение, процитированное из Лермонтова (т.е. из произведений Лермонтова) \el inter la branĉoj elflugis svarmo da birdoj из ветвей вылетела стая птиц (т.е. до этого птицы находились не внутри ветвей, а между ними); elekti \el inter plej kuraĝaj выбирать из (или среди) самых храбрых; eliris fajro \el antaŭ la Sinjoro из пространства перед Господом вышел огонь \el malantaŭ (или \el post) la pordo sonis voĉoj из-за двери звучали голоса \el sub la kanapo elkuris muso из-под дивана выбежала мышь; ◊ употребляется и как приставка, обычно переводимая приставками из- и вы- (при этом иногда используется для передачи совершенного вида глагола): el/veturi выехать; el/bati выбить, избить; el/paroli выговорить, выговаривать; el/peti выпросить, el/pensi выдумать, измыслить; el/doni издать, издавать; el/ĉerpi исчерпать, вычерпать; el/lerni изучить, выучить; el/kreski вырасти; el/labori выработать; el/pagi выплатить; el/baki испечь, выпечь; el/aŭskulti выслушать; el/terigi извлечь из земли; el/koni познать; el/tiri вытянуть \ele снаружи, вовне (= ekstere) \ele{·}n наружу, вовне (= eksteren) \elig{·}i выделить; извлечь; испустить; издать (звук, запах); источить (тепло, запах и т.п.); заставить выйти наружу; исключить, вывести (из состава, списков и т.п.); инф. вывести, выдать \elig{·}o \elig{·}ad{·}o выделение, извлечение, испускание; инф. вывод, выдача \elig{·}aĵ{·}o инф. выходные данные \elig{·}il{·}o тех., инф. устройство для вывода; выводное устройство (= eliga aparato) \eliĝ{·}i выделиться; извлечься; испуститься; выйти наружу \eliĝ{·}o выделение, выход (действие выделяющегося, выходящего) \eling{·}ig{·}i см. malingi \eluj{·}ig{·}i вынуть, извлечь, достать (из футляра и т.п.).* * *из -
8 flanelo
Rus. флaнeль, Lit. flanele, Pol. flanela, Ger. Flanel, Ita. flanella, Eng. flannel -
9 Flanell
-
10 boja
n., hidrol. буйLKLv59▪ Terminiru буй celtn.lv (hidrot.)Kai98▪ EuroTermBank terminiVidru буйMašB, BūVPlv boja hidrotru буйTehnru буйJuIūtru вуйETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vācu Boje \< holandiešulv Noenkurota peldoša navigācijas zīmelv Tā norāda kuģuceļus, kuģošanai bīstamas vietas, zemūdens priekšmetuslv Bojas var būt aprīkotas ar signālierīcēm, kā arī ar radiolokācijas signālu atstarotājuJum99▪ Sinonīmilietv. flaneļaT09 -
11 iztapt
darb.v. угодить, угождатьLKLv59▪ SinonīmiI. lietv. flaneļa-; iztapība; miglas laišana acīs; ietīt flanelī; laist miglu acīs; pārslaucīt ar flaneliII.1. censties izkalpoties; izdabāt2. būt par rokaspuisi; izdabātIII. darb.v.1. izdabāt; izdancot; izpatikt; pa prātam darīt2. izkļūt; izkulties; izķeparāties; izķepuroties; izmūdīties; izsisties; izsprukt; iztikt; tikt3. pieglaimoties4. izdabāt; lišķēt5. izdabāt; izdarīt; izpatikt6. izdabāt; izkalpotT09 -
12 laist
darb.v. пускать, пуститьLKLv59▪ Terminilv nolaist, dzelzc.ru спуститьSku98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru пустить IIETB▪ SinonīmiI. apšaudīt; rīdīt; trāpīt; uzlaist; uzrīdītII. darb.v.1. atlaist; atļaut; laist vaļu; ļaut; ļaut vaļu; neliegt; paļaut; pielaist; pieļaut; vēlētbērnus laist darb.v. - spietotlaist acis cietlaist acis kopā - laist acis ciet; laisties miegā; laisties snaudā; migt; migtieslaist apgrozībā - 1) inkasēt; nodotdarb.v. - 2) izdot 3) žirētlaist asnus - asnot; dīgt; knistlaist balsi vaļā - aurēt; aurot; bļaut; brēkt; klaigāt; kliegt; laist vaļā bļaujamo; palaist rīkli; rēkt; spiegtlaist cauri - vadītlaist darbā - 1) darboties 2) uzsākt 3) nodrošināt atbalstulaist dibenā - gremdēt; gremdinātlaist dūdas vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštlaist gar ausīm - atstāt bez ievērības; ignorēt; laist pār galvu; nebēdāt; necelt ne ausu; neievērot; neko neiztaisīt; nelikt vērā; nelikties manām; nelikties ne zinis; neņemt vērā; nepiegriezt vērību; nerēķināties; neskatīties ne virsūlaist ikrus - 1) laist kurkuļus; nārstotdarb.v. - 2) iet uz berztu; nārstot; nērstlaist klajā - 1) izdotdarb.v. - 2) apgādāt; izdot; izlaist; laist ļaudīs; publicētlaist ļaudīslaist ļekas vaļā darb.v. - bēgt; dot kājām ziņu; laist pa diegu; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķotlaist meldiņu vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist raudas vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštlaist miglu acīs lietv. - 1) iztapt 2) flaneļa- 3) iztapība 4) ietīt flanelī 5) miglas laišana acīs 6) ietīt flanelī; iztapt; pārslaucīt ar flaneli; pieglaimotiesdarb.v. - 7) blēdināt; kaisīt smiltis acīs; krāpināt; krāpt; maldināt; maldīt; mānīt; šmaukt; vest ap stūri; vilstīt; vilt 8) pieglaimotieslaist pa diegu - bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist vaļā vieglos; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķotlaist pār galvu - atstāt bez ievērības; ignorēt; laist gar ausīm; nebēdāt; necelt ne ausu; neievērot; neko neiztaisīt; nelikt vērā; nelikties manām; nelikties ne zinis; neņemt vērā; nepiegriezt vērību; nerēķināties; neskatīties ne virsūlaist pasaulē - dzemdēt; nest; sabirt; sagāzties; sakristlaist prom - aizgrūst; aizlaist; iegrūst; iesmērēt; iešmugulēt; izgrūst; pārdotlaist raudas vaļā - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist vaļā bimbas; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštlaist skolā - izglītot; skolot; sūtīt skolālaist tautās - apprecināt; izdot; izgodāt; izprecēt; izprecināt; izvestlaist vaļā bimbas - asaroties; baurot; biļļāt; bimbāt; bimbināt; bimbot; bingāt; birdināt asaras; brēkt; čīkstēt; činkstēt; dīkt; dūdāt; elsot; gaudot; ģīģāt; īdēt; kaukt; kvēkstēt; kvenkstēt; laist dūdas vaļā; laist meldiņu vaļā; laist raudas vaļā; liet asaras; ņerkstēt; pingāt; pinkšķēt; pūst; pūst stabulē; raudāt; smelt; stabulēt; sūlāt; šņaukāties; šņukstēt; taurēt; vēkšķēt; vēkštlaist vaļā bļaujamo - aurēt; aurot; bļaut; brēkt; klaigāt; kliegt; laist balsi vaļā; palaist rīkli; rēkt; spiegtlaist vaļā lūdzamo - delgt; diedelēties; lūgt lūdzamo; lūgties; ubagotieslaist vaļā vieglos - bēgt; dot kājām ziņu; laist ļekas vaļā; laist pa diegu; laisties; laisties lapās; laisties ļekās; mesties; mukt; nēmt zaka pastalas; ņemt kājas pār pleciem; sprukt; šmaukt; zaķotlaist vaļu - atlaist; atļaut; laist; ļaut; ļaut vaļu; neliegt; paļaut; pielaist; pieļaut; vēlētlaist zem āmura - pārdot vairāksolīšanā; ūtrupētlaist ziņu darb.v. - darīt zināmu; dot ziņu; informēt; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēsti laist; vēstīt; ziņotvēsti laist - darīt zināmu; dot ziņu; informēt; laist ziņu; nest ziņu; padot ziņu; pavēstīt; paziņot; reportēt; sūtīt ziņu; vēstīt; ziņot2. braukalēt; braukāt; braukt; bukaļāt; čunčināt; drāzt; kleberēt; klidzināt; klinkāt; kuģot; laivot; līgot; pūst; rullēt; šaut; važot3. cirst; gāzt; līst; skaldīt4. brāzt; drāzt; lidināt; lingot; mest; spert; sviest; triekt; vandīt; vantēt5. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties6. raidīt; skapēt; sūtīt; šķūtēt7. aizlaist; atlaist; palaist8. izlaist; palaist9. sukāt10. izlaist; palaist11. atļaut; ļautT09 -
13 parķa
a. бумазейный (Грам. инф.: Окончания: \parķaая, \parķaое)LKLv59▪ Sinonīmilietv. flaneļaT09
См. также в других словарях:
flanelă — FLANÉLĂ, flanele, s.f. 1. Ţesătură uşoară de lână sau bumbac, moale şi pufoasă. 2. Îmbrăcăminte de lână (mai rar de bumbac), tricotată in formă de pieptar sau de cămaşă scurtă. 3. Pulover. [var.: (pop.) flaneá s.f., flanél s.n.] – Din fr.… … Dicționar Român
flanela — |é| s. f. 1. Tecido delgado e compacto de lã fina. 2. Tecido felpudo de algodão … Dicionário da Língua Portuguesa
flanela — {{/stl 13}}{{stl 8}}rz. ż IIa, lm D. flanelali {{/stl 8}}{{stl 7}} miękka, pokryta meszkiem tkanina wełniana lub bawełniana : {{/stl 7}}{{stl 10}}Koszula z flaneli. <ang.> {{/stl 10}} … Langenscheidt Polski wyjaśnień
flanéla — e ž (ẹ̑) mehka, na eni ali na obeh straneh nekoliko kosmata bombažna ali volnena tkanina: pisana flanela; flanela za rjuhe / moške hlače iz volnene flanele / dvojna flanela … Slovar slovenskega knjižnega jezika
flanela — ż I, DCMs. flanelali; lm D. flanelali «miękka, ciepła tkanina wełniana lub bawełniana o splocie płóciennym, z delikatnym meszkiem» Garnitur z flaneli. ‹ang.› … Słownik języka polskiego
flanèla — flanello f. flanelle … Diccionari Personau e Evolutiu
flanelat — FLANELÁT, Ă, flaneláţi, te, adj. Din flanelă; căptuşit cu flanelă. (din flanelă) [folosit în corpul DEX] Trimis de tavi, 13.09.2007. Sursa: Neoficial … Dicționar Român
sveter — SVÉTER, svetere, s.n. Flanelă tricotată (din lână) care se încheie cu nasturi în faţă; pulover. – Din engl., fr. sweater. Trimis de ana zecheru, 07.01.2009. Sursa: DEX 98 SVÉTER s. v. jerseu, pulover. Trimis de siveco, 13.09.2007. Sursa:… … Dicționar Român
trening — TRÉNING, treninguri, s.n. Îmbrăcăminte (sportivă) de flanelă, alcătuită din bluză şi pantaloni din tricot. [Scris şi: training] – Din engl. training. Trimis de LauraGellner, 13.09.2007. Sursa: DEX 98 tréning s. n., pl. tréninguri Trimis de… … Dicționar Român
flanea — FLANEÁ s.f. v. flanelă Trimis de lil meaniegirl, 13.09.2007. Sursa: DEX 98 FLAN//EÁ flaneaéle f. pop. Obiect de îmbrăcăminte de lână (mai rar, de bumbac), tricotat în formă de cămaşă sau de vestă, fără guler. /<fr. flanelle Trimis de siveco … Dicționar Român
flanel — FLANÉL s.n. v. flanelă Trimis de lil meaniegirl, 13.09.2007. Sursa: DEX 98 FLANÉL s.n. v. flanelă. Trimis de LauraGellner, 17.09.2008. Sursa: DN … Dicționar Român